|
Kandava pirmo reizi rakstos minēta jau 1230. gadā - līgumā starp Austrumkursas deviņu kungu novadiem un Rīgas Māras baznīcas domkapitulu, Rīgas rāti un krustnešiem. Līgumā Kandava minēta kā viens no senās Vanemas valsts centriem. Sekojošajos astoņos gadu simteņos pār Kandavu ir traukušies dažādi pārmaiņu vēji, kas vairākkārt likuši šai teritorijai mainīt savas robežas.
Ir bijuši arī patstāvības gadi - no 1950. līdz 1959. gadam Kandava bija rajona centrs, kurā ietilpa 17 ciemi un Sabiles pilsēta. 1960. gadā Kandavas pilsēta un 13 ciemi tika iekļauti Tukuma rajona sastāvā.
Tikai 1996. gadā, īstenojot teritoriāli administratīvo reformu, Kandavas pilsētai pievienojās Cēres un Kandavas pagasti, vēlāk arī Matkules, Zemītes, Vānes un Zantes pagasti.
Tā izveidojās Kandavas novads – pirmais novads Latvijā. Ir pagājuši 15 kopā dzīvošanas un saimniekošanas gadi. Jāsaka, – gadu skaits nav liels, bet nozīmīgs, jo cilvēki ir iemācījušies dzīvot kopā, strādāt kopā un kopīgi domāt par nākotni.
Kandavas novads daudzu cilvēku vidū ir iecienīta vieta atpūtai dabā.
Iecienītākās atpūtas vietas tūrismam:
 
- Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs ar šaurajām ieliņām,veco bruģi, Bruņinieku un Kuršu pilskalniem un Pulvertorni
- Kandavas evaņģēliski luteriskā baznīca un Kandavas Romas katoļu baznīca;
- Valsts Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma sporta komplekss;
- Velnala un Velnakmens, Buses pilskalns Matkules pagastā;
- Slēpotāju un rodeļu trase ar pacēlājiem Zviedru Cepurē, pusceļā starp Matkuli un Sabili.
- Kandavas pilsētā, pāri Abavas upei, atrodas 1873. gadā celts akmens tilts.
|
