Kandavas novada svētku ietvaros šā gada 3. jūnijā Kandavas novada muzejā notika pirmā vēstures pētnieku konference Kandavā “Vēsture pūš pīlītes”, kurā tika analizēta noturīgu melu, kļūdu un pārpratumu izcelsme un ietekme Kandavas, Latvijas un pasaules vēsturē.
Izteiciens “pūst pīlītes” saskarsmē nozīmē- nepārbaudītas, melīgas un sagrozītas informācijas izplatīšanu. Arī vēsturē un vēstures izpētē sastopams ne mazums apzinātu melu un ideoloģiskas dezinformācijas, kā arī pārpratumu un kļūdu, ko izplatījuši vieglprātīgi vēsturnieki un masu mediju darbinieki. “Vēstures pīles” uz ilgu laiku ir nomelnojušas daudzu personu piemiņu un sagrozījušas plašākas sabiedrības priekšstatu par vēsturisko īstenību. 
Konferencē ar priekšlasījumiem uzstāsies vēstures pētnieki ar ilgstošu pieredzi vēstures notikumu traktējuma pārskatīšanā un vairāku mītu atmaskošanā. Vēstures profesors Kaspars Kļaviņš, balstoties uz nepublicēto Francijas pretizlūkošanas dienesta arhīva informāciju, analizēs vairāku ietekmīgu Latvijas valstsvīru saistību ar Padomju Savienības izlūkdienestiem līdz 1940. gadam un vēlāk. Žurnālists Roberts Klimovičs, izmantojot ekspedīcijās uz Dienvidameriku ievāktos materiālus, aplūkos cēloņus latviešu aviatora Herberta Cukura personas dēmonizēšanai par lielāko Latvijas ebreju slepkavu. Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas vēstures skolotāja Aksilda Petrēvica mēģinās kliedēt noturīgus mītus, kas saistīti ar vikingiem un viņu dzīvesveidu. Kandavas novada muzeja vēsturnieks Agris Dzenis pievērsīsies vairākām nepamatotām ziņām par Kandavas seno apbūvi, baumu par “melno sotņu” kā sociāldemokrātu ieroča izmantošanai 1905.gada revolūcijā, kā arī vēsturisku personu – Eržebetas Batorijas un Grigorija Rasputina nepamatotas dēmonizēšanas cēloņiem un sekām. Cerams, ka šī konference spēja rosināt kritisku attieksmi pret vēsturisku notikumu un personu nepamatotu atainojumu, neraugoties uz šī atainojuma popularitāti un akceptu sabiedrībā.

Agris Dzenis, Kandavas novada muzeja vēsturnieks