Kandavas novada domes 26.01.2012. sēdes (protokols Nr. 1.) 13 §
Kandavas novada domē 2011.gada 28.decembrī (reģ.Nr.3-12-1/2678) saņemta akciju sabiedrības „Latvenergo” 2011.gada 23.decembra vēstule Nr.01VL00-13/9854 „Par paredzētās darbības uzsākšanas akceptēšanu” (turpmāk – vēstule).
Vēstulē ir norādīts, ka Otrajā Stratēģiskajā enerģētikas pārskatā, ko Komisija pieņēma 2008.gada novembrī, Baltijas reģiona efektīvs starpsavienojums tika noteikts par vienu no sešiem prioritāriem infrastruktūras projektiem. Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns (BETSP) un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus modeļa paplašināšana uz Baltijas valstīm ir galvenie projekti Komisijas ieguldījumā Baltijas jūras reģionā. „Kurzemes loks” ir viens no tiem projektiem, kas iekļauti BETSP un kuru realizācija ir būtiska Baltijas elektroenerģijas tirgus attīstībai un enerģētiskās drošības paaugstināšanai. Projekta veiksmīgai realizācijai ir saņemta LR Ekonomikas ministrijas atbalsta vēstule, kas pievienota pielikumā.
Tāpat vēstulē norādīts, ka esošai Latvijas elektropārvades tīklu infrastruktūrai ir būtiski trūkumi, kas ne tikai samazina atsevišķu valsts reģionu energoapgādes drošumu, bet arī ierobežo turpmāko Latvijas enerģētikas attīstību. Pamatojoties uz AS „Austrumsprieguma tīkls” veiktajiem izpētes darbiem, kas veikti kopīgi ar citiem Baltijas valstu pārvaldes sistēmas operatoriem, ir nepieciešams uzsākt Latvijas rietumu reģiona pārvades tīkla rekonstrukcijas projekta izstrādi, nolūkā veikt pārvades tīkla pastiprinājumu, palielinot tā caurlaides spēju. Minēto tīklu savienojuma – „Kurzemes loks”, orientējošais maršruts ar kopējo aptuveno trases garumu ap 340 km ir Grobiņa – Ventspils – Dundaga – Tume – Rīga.
AS „Latvenergo, realizējot projektu „ Kurzemes loks”, ir paredzējusi veikt esošā pārvades elektrotīkla savienojumu pastiprināšanu. Projektā paredzēts veikt esošo 110 kV elektropārvades līniju rekonstrukciju, rezultātā esošo 110 kV elektropārvades līniju (EPL) vietā izveidojot elektropārvades līniju, kurā konstruktīvi uz vieniem balstiem tiks izvietotas dažāda sprieguma EPL: - viena 330 kV EPL un viena 110 kV EPL. Ietekmes uz vidi novērtējums tika veikts projekta „Kurzemes loks” otrajam etapam – elektropārvades līniju rekonstrukcijai posmā Dundaga – Talsi - Kandava – Tume. Kopējais Dundaga – Talsi- Kandava – Tume posma garums ir aptuveni 90 km.
Atbilstoši likumam „ Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) 2010.gada 16.marta izdotajai ietekmes uz vidi novērtējuma programmai, SIA „Estonian, Latvian& Lithuanian Environment” ir izstrādājusi ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu „Elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējums” , kura aktuālā versija 2011.gada 10.novembrī tika iesniegta Kandavas novada domē. Par minēto darbību 2011.gada 16.decembrī tika saņemts pozitīvs VPVB atzinums.
Iesniedzēja atbilstoši VPVB norādījumam, likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22.pantam un 2011.gada 15.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.200 „Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība” 2.punktam iesniedza Kandavas novada domei iesniegumu (vēstules pielikumā) un lūdz lemt par paredzētās darbības akceptēšanu un izsniegt atļauju uzsākt paredzēto darbību.
Tāpat vēstulē norādīts, ka saskaņā ar 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.200 „Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība” pašvaldībai, triju darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža, jāievieto savā mājaslapā internetā paziņojums par to. Paziņojumā ievietojamā informācija pievienota vēstules pielikumā Nr.5.
Vēstules pielikumā pievienoti sekojoši dokumenti:
1.LR Ekonomikas ministrijas atbalsta vēstule – 2 lpp.
2.SIA „Estonian, Latvian& Lithuanian Environment” vēstule pašvaldībām – 2 lpp.
3.Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr.12 – 35 lpp.
4.Iesniegums paredzētās darbības akceptam – 1 lpp.
5.Paziņojums – 1 lpp.
Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22.panta pirmo daļu, lai saņemtu atļauju uzsākt paredzēto darbību, ierosinātājs iesniedz attiecīgajai valsts institūcijai, pašvaldībai vai citai likumā noteiktajai institūcijai iesniegumu, ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par ziņojumu kopā ar citos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem.
Pārbaudot, vai iesniedzēja ir iesniegusi Kandavas novada domē minētā likuma panta daļā norādītos dokumentus, Kandavas novada dome konstatē, ka:
1.Iesniedzēja ar vēstuli (vēstules pielikums Nr.4) ir iesniegusi arī 2011.gada 21.decembra iesniegumu paredzētās darbības – elektropārvaldes tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijas akceptam (turpmāk – iesniegums).
2.Iesniedzējas vēstulē norādīts, ka ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu „Elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējums” aktuālo versiju ir iesniegusi SIA „Estonian, Latvian& Lithuanian Environment” ar 2011.gada 10.novembra vēstuli. 2011.gada 17.novembrī Kandavas novada domē ar reģ.Nr.3-12-1/2365 reģistrēta SIA „Estonian, Latvian& Lithuanian Environment” 2011.gada 10.novembra vēstule „Par aktuālo Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu Elektropārvaldes tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijai un paziņojumu par aktuālo versiju” ar kuru tika iesniegts aktuālais Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma (papīra formātā) Elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijai un paziņojuma teksts, kurš bija jāievieto Kandavas novada domes mājas lapā, atbilstoši MK noteikumu Nr.83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” 46.3.apakšpunktu.
3.Iesniedzēja ar vēstuli (pielikums Nr.3) iesniedza arī kompetentās institūcijas – Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada 16.decembra atzinumu Nr.12 par ietekmi uz vidi novērtējuma ziņojumu elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijai. Kandavas novada domē 2011.gada 19.decembrī (reģ.Nr.3-12-1/2617) saņemta Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada 16.decembra vēstule Nr.3-01/1460 „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, ar kuru nosūtīta Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijai, kuru sagatavojusi SIA „Estonian, Latvian& Lithuanian Environment”, norādot, ka atzinums sagatavots un izdots atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”.
4.Iesniedzēja vēstulei pievienojusi arī Ekonomikas ministrijas 2010.gada 6.jūlija Atbalsta vēstules Latvijas rietumu reģiona pārvades tīklu stiprināšanas (Kurzemes loks) projekta īstenošanai Nr.422-16252, kurā Ekonomikas ministrija, ņemot vērā Latvijas rietumu reģiona pārvades tīklu stiprināšanas (Kurzemes loks) projekta nozīmīgumu Latvijas energoapgādes drošuma paaugstināšanā, lūdz sniegt atbalstu projekta realizācijā.
No minētā var secināt, ka iesniedzēja ir iesniegusi visus likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22.panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus, lai pašvaldība varētu pieņemt lēmumu par paredzētās darbības – elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijas akceptēšanu vai neakceptēšanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.200 „Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība” 3.punktu iesniegumā norāda šādu informāciju:
1. iesnieguma iesniegšanas datums un vieta;
2. ierosinātāja vārds, uzvārds (juridiskai personai – nosaukums un reģistrācijas numurs, publiskajai personai vai tās iestādei – nosaukums), adrese un tālruņa numurs;
3. paredzētā darbība;
4. paredzētās darbības norises vieta, ja iespējams, adrese vai zemes vienības kadastra numurs.
Pārbaudot, vai iesniedzēja ir izpildījusi minēto nosacījumu, Kandavas novada dome pārbaudīja 2011.gada 21.decembra iesnieguma saturu un konstatēja, ka iesniedzēja ir ievērojusi normatīvā akta prasības un norādījusi iesnigumā nepieciešamo informāciju.
Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.pants nosaka, ka ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar šādiem principiem:
1) ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā;
2) ietekmes novērtējums izdarāms, pamatojoties uz ierosinātāja sniegto informāciju un informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī sabiedrības līdzdalības procesā, tai skaitā no sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem;
3) sabiedrībai — fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība) ir tiesības iegūt informāciju par paredzētajām darbībām un piedalīties ietekmes novērtēšanā;
4) ierosinātājs nodrošina paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;
5) vides problēmu risināšana uzsākama, pirms vēl saņemti pilnīgi zinātniski pierādījumi par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka paredzētā darbība negatīvi ietekmēs vidi, jāveic piesardzības pasākumi un, ja nepieciešams, minētā darbība jāaizliedz (piesardzības princips);
6) novērtējums izdarāms, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu „piesārņotājs maksā”, piesardzības un izvērtēšanas principu.
Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 21.pantu paredzētās darbības akcepts ir šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemts attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības, citas likumā noteiktās institūcijas vai Ministru kabineta lēmums par atļauju uzsākt paredzēto darbību.
Ja saskaņā ar noslēguma ziņojumu paredzētās darbības ietekme uz vidi vai cilvēku veselību var skart teritoriju, kas ir lielāka par attiecīgās pašvaldības teritoriju, un attiecīgā pašvaldība ir akceptējusi paredzēto darbību, galīgo lēmumu par paredzēto darbību pieņem Ministru kabinets pēc tās pašvaldības ierosinājuma, kuras teritoriju šī darbība var ietekmēt.
Likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22.panta otrā daļa nosaka, ka attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija, vispusīgi izvērtējusi noslēguma ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par noslēguma ziņojumu, kā arī ņemot vērā ieinteresēto valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrības viedokli, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu akceptēt vai neakceptēt paredzēto darbību.
Lai atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22.panta otrajai daļai Kandavas novada dome pieņemtu attiecīgu lēmumu tika vispusīgi izvērtēts noslēguma ziņojums un kompetentās institūcijas atzinums par noslēguma ziņojumu, kā arī ņemts vērā ieinteresēto valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrības viedoklis. Veicot minēto dokumentu vispusīgu izvērtējumu, Kandavas novada dome secināja:
I SIA „Estonian, Latvian& Lithuanian Environment” sagatavoto „Elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma” ziņojumu (turpmāk – Ziņojums):
1. Ziņojumā (9., 11.lpp.) norādīts, ka ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts projekts „Kurzemes loks” 2.posmam no Dundagas līdz Tumei. [..] Ietekmes uz vidi novērtējums veikts diviem alternatīviem elektropārvades līnijas variantiem, kuriem ir kopējs posms no Dundagas līdz Rīgas – Ventspils dzelzceļa šķērsojumam un tālāk:
1.alternstīva elektropārvades līnija pēc dzelzceļa līnijas šķērsojuma virzās uz dienvidaustrumiem no autoceļa E22/A10 Tukuma virzienā un tad turpinās līdz Tumei. Elektropārvades līnijas kopējais garums ir apmēram 90 km.
2.alternatīvā elektropārvades līnija pēc dzelzceļa līnijas šķērsojuma virzās uz ziemeļaustrumiem no autoceļa E22/A10 Tukuma virzienā un tad turpinās līdz Tumei. Elektropārvades līnijas kopējais garums ir apmēram 90 km.
Atbilstoši Ziņojuma 2.attēlam, 1.alternatīva plānota tuvu Kandavas pilsētas vēsturiskajam centram un šķēros Abavas ieleju, savukārt 1.alternatīva plānota Kandavas pagastā, kas maz skar Abavas ielejas teritoriju.
2. Ziņojumā ir veikta paredzētajai darbībai piemērojamo vides aizsardzības normatīvo aktu prasību analīze, atsaucieties uz tādiem normatīvajiem aktiem kā: likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu, likumu „ Par piesārņojumu”, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, Aizsargjoslu likumu, Ūdens apsaimniekošanas likumu, likumu „Par zemes dzīlēm”, likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Teritorijas plānošanas likumu, Atkritumu apsaimniekošanas likumu, Meža likumu, Enerģētikas likumu, un virkni citiem normatīvajiem aktiem, kuri ir jāievēro paredzētajai darbībai.
Īpaši uz Kandavas novadā paredzēto darbību būtiski ir minēt šādu Ziņojumā ietverto normatīvo aktu analīzi:
2.1. Ziņojuma normatīvo aktu analīzē ir konstatēts, ka elektropārvades līnijas šķērso NATURA 2000 īpaši aizsargājamās teritoriju dabas liegumu [..] dabas parku „Abavas senleja”, kā arī paredzētās darbības teritorijā un tās tiešā tuvumā atrodas vairāki kultūrvēsturiskie pieminekļi.
2.2. Ziņojumā ir norādīts, ka Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumu Nr.235 „Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Abavas ieleja” nolikums” 10.punkts paredz, ka Abavas ielejā saglabājami kultūras un dabas pieminekļi, citi nozīmīgi kultūrvēsturiski objekti, vēsturiskā apbūve, tās fragmenti, vēsturiski nozīmīgajā telpas plānojuma un zemes izmantošanas sistēma (vēsturiskās pilsētas, kultūrvēsturiskā un dabas ainava, pieminekļiem atbilstošā vide un vēsturisko ceļu tīkls, mežu pļavu un lauku vēsturiskās robežas), dabiskais un vēsturiskais krastu reljefs vēsturiskās būves, mākslas darbos un citur fiksētie vēsturiskie skati, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, vēsturiskās tradīcijas un leģendas, reģiona savdabība un identitāte. Ziņojumā ir sniegts uzskaitījums darbībām, kas īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskajā teritorijā „Abavas ieleja” ir aizliegtas.
Attiecībā uz minēto, Kandavas novada dome norāda, ka likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 10.pants nosaka, ka saimnieciskā darbība un cita veida darbība kultūras pieminekļos (to teritorijās, zonās, muzeju rezervātos, nacionālajos parkos u. c.), [..] izmantošana komercdarbībai atļauta tikai ar kultūras pieminekļa īpašnieka piekrišanu.
Savukārt minētā likuma16. pants nosaka, ka Kultūras pieminekļu ansambļus un kompleksus, kuriem ir sevišķa vēsturiska, zinātniska vai mākslinieciska vērtība, ar Ministru kabineta lēmumu var izsludināt par kultūras pieminekļu rezervātiem, kas aizsargājami saskaņā ar nolikumu par katru no šiem rezervātiem. Nolikumus par kultūras pieminekļu rezervātiem apstiprina Ministru kabinets.
Pamatojoties uz minētā likuma pantu Ministru kabinets ir izdevis noteikumus - Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumus Nr.235 „Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Abavas ieleja” nolikums”(turpmāk- MK noteikumi Nr.235).
Saskaņā ar MK noteikumi Nr.235 1. un 4.punktu īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija „Abavas ieleja” (turpmāk tekstā — „Abavas ieleja”) ir kultūras pieminekļu komplekss, kuram ir sevišķa kultūrvēsturiska, zinātniska un mākslinieciska vērtība. Abavas ieleja ietver Kandavas pilsētas vēsturisko daļu, kā arī daļu no Kandavas un Matkules pagasta Kandavas novadā, [..].
Minēto noteikumu 10., 11. un 12.punkts nosaka, ka Abavas ielejā saglabājami kultūras un dabas pieminekļi, citi nozīmīgi kultūrvēsturiski objekti, vēsturiskā apbūve, tās fragmenti, vēsturiski nozīmīgā telpas plānojuma un zemes izmantošanas sistēma (vēsturiskās pilsētas, kultūrvēsturiskā un dabas ainava, pieminekļiem atbilstošā vide un vēsturisko ceļu tīkls, mežu, pļavu un lauku vēsturiskās robežas), dabiskais un vēsturiskais krastu reljefs, vēsturiskās hidrotehniskās būves, mākslas darbos un citur fiksētie vēsturiskie skati, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, vēsturiskās tradīcijas un leģendas, reģiona savdabība un identitāte. Abavas ielejā kultūras pieminekļi, lauki, pļavas un meži saimnieciskām vajadzībām izmantojami atbilstoši šim teritorijas plānojumam tādā veidā, lai netiktu mazināta kultūrvēsturiskās vides kvalitāte. Jaunu objektu būvniecība atļaujama saskaņā ar teritorijas plānojumu. Saimniecisko un ražošanas ēku būvniecība izvietojama vietās, kurās tā nebūtu pretrunā ar kultūrvēsturiskās teritorijas aizsardzības režīmu.
MK noteikumi Nr.235 13. punkts nosaka, ka Abavas ielejā aizliegta:
- jebkura darbība, kas izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti, ir pretrunā Abavas ielejas un dabas parka "Abavas senlejas" izveidošanas mērķiem vai izraisa nevēlamas pārmaiņas dabas procesu norisēs, kā arī kultūrvēsturiskās vides un ainavu telpiskajā struktūrā;
- vidi degradējošu jaunu objektu būvniecība un vidi degradējošo būvju paplašināšana;
- kultūrvēsturiskās ainavas, kultūras un dabas pieminekļu bojāšana un iznīcināšana;
- jaunu objektu būvniecība stāvkrasta ainavas joslā un vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana;
- no kultūrvēsturiskā, ekoloģiskā un estētiskā viedokļa nozīmīgu ainavas elementu iznīcināšana, bojāšana vai pārveidošana;
Turklāt, saskaņā ar MK noteikumi Nr.235 14.punktu jebkura būvniecība Abavas ielejā saskaņojama ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un reģionālo vides pārvaldes institūciju.
Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 23.panta pirmo daļu ap kultūras pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem lauku apdzīvotajās vietās ir aizsardzības zona 500 metru attālumā, bet pilsētās — 100 metru attālumā. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.
2.3. Ziņojumā ir norādīts, ka Ministru kabineta 2008.gada 3.marta noteikumi Nr.133 „Dabas parka „Abavas senleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.133) nosaka dabas parka „ Abavas senleja” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību un dabas parka funkcionālo zonējumu. [..] Paredzētās darbības teritorija šķērso dabas parka neitrālo zonu, kur atbilstoši noteikumu 14.punktam aizliegts veikt darbības, kas neatgriezeniski pārveido Abavas senlejai raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.133 5.punktu dabas parkā ir šādas funkcionālās zonas:
- dabas lieguma zona. Šajā zonā ietilpst dabas liegums „Čužu purvs”. Tā izveidošana un robežas noteiktas Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 „Noteikumi par dabas liegumiem”;
neitrālā zona. Šajā zonā ietilpst Kandavas un Sabiles pilsēta, kā arī Rendas ciems;
dabas parka zona. Šajā zonā ietilpst pārējā dabas parka teritorija.
Turklāt MK noteikumu Nr.133 7. un 8.punkts nosaka, ka visā dabas parka teritorijā aizliegts:
- ierīkot atkritumu poligonus un izgāztuves, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;
- bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, kā arī citus infrastruktūras objektus;
- bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas:
-veikt pasākumus biotopu atjaunošanai un saglabāšanai;
-veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu vai virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;
-veikt arheoloģiskās izpētes darbus.
Būvniecība dabas parkā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteikto kārtību un ierobežojumus.
3. Ziņojuma 36.lpp. norādīts: „Tā kā pie Kandavas paredzētā elektropārvades līnija šķērso gan Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju dabas parku „Abavas senleja”, gan īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju „Abavas ieleja”, kā arī pie Tumes tā šķērso Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju dabas liegumu „Tumes meži”, tad abos gadījumos ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiek meklētas iespējas mainīt trases novietojumu. Saskaņā ar Ziņojuma 4.9.attēlu 122.lpp. tiek piedāvāts risinājums trases novietojuma izmaiņām, kas paredz, ka trase neskars abas minētas aizsargājamās teritorijas.
4. Ziņojuma 41.lpp. ir norādīts, ka [..] abas līnijas paredzēts izvietot uz vieniem, augstākiem balstiem, bet 42.lpp. ir norādīts, lai nodrošinātu 330 kV un 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukciju, trases sagatavošanai nepieciešams transformēt un paplašināt meža stigu par 28 m, izbūvēt pamatus un uzstādīt balstus [..]. Posma Kandava- Tume (gar Tukumu) 110 kV elektropārvades līnijas rekonstrukcija neparedz meža stigas paplašināšanu. Atsevišķās vietās pēc nepieciešamības tiks veikta esošas stigas attīrīšana no krūmājiem. Ziņojuma 43.lpp. norādīts, ka, veicot stigu paplašināšanu mežos, lai nodrošinātu ligzdojošo putnu aizsardzību, drošības pasākumi veicami pēc līnijas apsekošanas putnu ligzdošanas sezonā, resp. nepieciešamības gadījumā atsevišķos posmos stigu paplašināšanas darbus meža zemēs vēlams ierobežot laika periodā no 1.marta līdz 1.septembrim.
5. Ziņojuma 47.lpp. ir norādīts, ka Kandavas pagasta teritorijā rekonstruējamās elektrolīnijas trase šķērso mežsaimniecībā un lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas. Pagasta teritorijā plānotā trase sadalās divos alternatīvos maršrutos. 1.alternatīva tālāk šķērso lauksaimniecībā izmantojamās zemes un nelielā platībā arī darījumu iestāžu apbūves zonu un autoceļu P130 Līgas – Kandava – Veģi. 2. alternatīva pagasta teritorijā šķērso tikai mežsaimniecībā un lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas. Savukārt Kandavas pilsētu trases 1.alternatīvas atzars šķērso virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem apmērā pēc 1300 m pagriežoties uz austrumiem. Trase šķērso lauksaimniecībā izmantojamas teritorijas, darījumu iestāžu apbūves zonu, viesnīcu un dārzkopības sabiedrību apbūves zonu, meža parku teritoriju, savrupmāju dzīvojamās apbūves zonu un sabiedrisko iestāžu apbūves zonu. Paredzētās darbības teritorijas šķērso arī dabas parku „Abavas senleja” un īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju „Abavas ieleja”.
6. Ziņojumā ir veikta visu vides faktoru padziļināta un vispusīga analīze, norādot uz abu alternatīvu realizācijas ietekmējošajiem faktoriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
7. Ziņojuma 158.lpp. norādīts, ka ekspertu vērtējumā ietekmes uz vidi aspektā kā labvēlīgāks risinājums tālākai projektēšanai izvirzīts rekonstrukcijas 1.alternatīvais variants, jo paliekošā ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kultūrvēsturisko vidi un ainavu, ja tiek īstenoti nepieciešamie pasākumi ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai, mainot trases novietojumu un to iznesot ārpus īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Abavas ieleja” un Natura 2000 teritorijas dabas parka „Abavas senleja”, ir mazāk būtiska nekā 2.alternatīvajam variantam.
II Par Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – Birojs) 2011.gada 16.decembra atzinumu Nr.12 par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijai (turpmāk – Atzinums Nr.12),
1. Atzinumā Nr.12 veikta detalizēta un vispusīga Ziņojuma analīze, atspoguļojot Ziņojumā iekļautās izmaiņas attiecībā uz posmu „Kandava – Tume.
2. Atzinuma Nr.12. 5.1.4punktā (14.lpp.) minēts, ka 2010.gada 9.martā Birojs saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) vēstuli Nr.D3.20/1, kurā sniegti ieteikumi pieaicināt ekspertus, lai novērtētu, vai rekonstrukcijas darbu rezultātā netiks iznīcināti aizsargājami biotopi, ietekmētas augu un dzīvnieku sugas, ietekmēts teritoriju hidroloģiskais režīms un būtiski mainīta ainava, traucēti putnu migrācijas ceļi un putnu ligzdošana.
3. Atzinuma Nr.12 5.2.6.punktā (19.lpp.) pausts Pārvaldes viedoklis, ka kopumā uz sugām un biotopiem 1.alternatīvai ir mazāka, kā arī mazāk tiek ietekmētas kultūrvēsturiskās teritorijas, jo plānotā trases vieta tikpat kā neskars īpaši aizsargājamos biotopus un sugu dzīvotnes, mazāk tiks skarti bioloģiski augstvērtīgi mežu biotopi un elektropārvades līnijas trase jaut tagad šķērso dabas parku lielākoties pa nemeža zemēm, neradot būtisku apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai.. Pārvalde iesaka vērtēt tās iespējamo ietekmi uz ainavu, modelējot skatus no ceļa Ventspils – Kuldīga (caur Kandavu) un iekļaujot šādu vērtējumu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā vai tehniskajā projektā. Tāpat pārvalde norāda, ka viennozīmīgi nepievienojas ainavu speciālista viedoklim, ka elektropārvades līnijas izbūve pa esošo trasi neatgriezeniski pārveido raksturīgo ainavu, vai tās elementus [..] Pārvalde atbalsta ziņojumā izvērtēto un kā labāko risinājumu 1.alternatīvu, norādot, ka papildus jāizvērtē ietekmi uz ainavu piedāvātajam alternatīvajam trasējumam pie Kandavas.
4. Atzinuma 5.2.10.punktā (20.lpp.) minēts, ka turpmākajā projektēšanā un tehniskā projekta izstrādē Pārvalde iesaka pieaicināt ainavu speciālistu, lai izvērtētu 1.alternatīvas trases variantus pie Kandavas, kas skar vai apiet dabas parka „Abavas senleja” neitrālo zonu. Trases izbūve abos gadījumos ietekmē Abavas senlejas ainavu. Pārvalde norāda, ka izvēloties variantu, kas formāli neskar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, iespējams, ietekme uz Abavas senlejas ainavas estētisko kvalitāti un uz skatiem no reģionālās nozīmes ainaviskā ceļa ir būtiska, nekā izvēloties pašreizējo trases variantu caur dabas parka „Abavas senleja” neitrālo zonu.
5. Atzinuma Nr.12 23., 24., 26., 30., 31, 33.lpp. noteikts, ka Birojam Atzinumā nav nepieciešams papildus noteikt obligātos nosacījumus, jo tādi ir noteikti ārējos normatīvajos aktos, kā arī prasības izvirzāmas, izsniedzot atļaujas, saskaņojumus, tehniskos noteikumus attiecīgajām kompetentām iestādēm.
6. Atzinuma Nr.12 26.lpp. norādīts, ka Birojs uzskata, ka, lai arī potenciālā elektriskā un magnētiskā lauka iedarbības plānotās augstsprieguma līnijas gadījumā tiks ievērotas ar būtisku drošības rezervi, ņemot vērā sabiedrības attieksmi (bažas un neticība), AS „Latvenergo” pēc elektropārvades līnijas nodošanas ekspluatācijā būtu lietderīgi veikt periodiskus elektriskā un magnētiskā lauka mērījumus tipiskās trasi raksturojošas un no iedzīvotāju viedokļa sensitīvās vietās un rezultātus iesniegt izvērtēšanai Veselības inspekcijā. Par veikto mērījumu rezultātiem un to atbilstību Eiropas Savienības rekomendētajiem lielumiem jāinformē atbilstošas pašvaldības un iedzīvotājus.
7. Atzinuma 26.lpp. norādīts, ka Birojs uzskata, ka konkrētie darbi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir veicami ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju un AS „Latvenergo” jānoslēdz vienošanās ar ornitoloģijas speciālistiem par paredzētās darbības vietas apsekojumu ligzdojošo putnu ornitofaunas apzināšanai jau 2012.gada ligzdošanas periodā, lai tehniskajā projektā iekļautu iespējamos sezonālos ierobežojumus/ liegumus darbu veikšanai.
8.Atzinuma Nr.12 30.lpp. norādīts, ka rekonstrukcijas rezultātā, pastiprinot 110 kV līnijas caurlaides spēju ar jaunu 330 kV līniju, stabu augstums divkāršosies un ievērojami pārsniegs koku augstumu, tāpēc skatu līnijās elektropārvades līnija veidos daudz lielāku akcentu. Sava apjoma dēļ rekonstruētās elektropārvades līnijas trase kļūs par nozīmīgu ainavas struktūras elementu gan lokālā, gan reģionālā mērogā. Eksperta atzinumā norādīts, ka nebūtu pieļaujama elektropārvades līnijas trases caur Kandavu paplašināšana. Atbilstoši Ziņojumam, veicot 1.alternatīvas trases pārvietošanu posmā pie Kandavas, arī sagaidāma ietekme uz ainavu, jo tiks pārdalīts meža masīvs, Aptuveni 1,3 km garā posmā tā atrastos jaunā vietā atklātā ainavā, kur tā būtu redzamāka nekā Kandavas urbanizētajā ainavu telpā. Tai pat laikā, Ziņojuma autoru skatījumā, samazinātos ietekme uz Abavas senlejas tūrisma un rekreatīvo potenciālu. Savukārt Atzinuma Nr.12 31.lpp. uzsvērts, ka Pārvalde uzskata, ka gan esošas elektropārvades līnijas rekonstrukcija, gan jauna posma izbūve, apejot Kandavu, abos gadījumos ietekmēs Abavas senlejas ainavu, un norāda, ka, izvēloties variantu, kas formāli neskar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, iespējams, ietekme uz Abavas senlejas ainavas estētisko kvalitāti un uz skatiem no reģionālās nozīmes ainaviskā ceļa var būt būtiska, nekā izvēloties pašreizējo trases variantu caur dabas parka „Abavas senleja” neitrālo zonu. Turpmākajā projektēšanā un tehniskā projekta izstrādē Pārvalde iesaka pieaicināt ainavu speciālistu.
9.Atzinuma Nr.12 33.lpp. norādīts, ka Birojs uzskata, ka elektropārvades līnijas rekonstrukcijas 1.alternatīvas gadījumā (posmā pie Kandavas), izpildot institūciju izvirzītos nosacījumus, iespējams realizēt jebkuru no abiem piedāvātajiem variantiem.
10. Atzinuma Nr.12 34.lpp. norādīts, ka Birojs uzskata, ka konkrētajā gadījumā saskaņā ar likuma „ Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20.panta desmito daļu darbu veikšanai ir norādāmi nosacījumi, ar kādiem iespējama paredzētā darbība:
- Darbības ierosinātājam, kad ir akceptēts elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijas galīgais variants, sadarbībā ar iesaistīto novadu pašvaldībām jānodrošina elektropārvades tīklu savienojuma „ Kurzemes loks” 2.posma un tā ekspluatācijas aizsargjoslu iekļaušana atbilstošo teritoriju plānojumos, kā arī tiesiskā ceļā jānodrošina ekspluatācijas aizsargjoslu robežas iezīmēšana trešajām personām piederošo zemes gabalu plānos un ierakstīšana zemesgrāmatā Aizsargjoslu likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā.
- Meža zemes transformācijas jautājumi risināmi un lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņa veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, iespēju robežas tehniskajā projektā paredzot un ņemot vērā visu ieinteresēto pušu viedokļus.
III Par sabiedrības viedokli
1. Kandavas novadā sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 2010.gada 3.martā. Uz šo sanāksmi bija ieradušies trīs pašvaldības un sabiedrības pārstāvji. Sanāksmes laikā tika uzdoti jautājumi, kas saistīti ar esošo ēku atrašanos un zemes izmantošanas veidiem plānotās elektrolīnijas aizsargjoslā, iespējamo mežu izciršanas kārtību, paplašinot aizsargjoslu, elektrolīnijas izvietojumu un plānotās rekonstrukcijas uzsākšanas laiku, tās ietekmi uz iedzīvotājiem, iespējamiem ieguvumiem, ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī par iespējamo vēja parku attīstību, kopējo Kurzemes loka projekta īstenošanas ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, kā arī par projekta īstenotāju rīcību gadījumos, ja īpašnieki nepiekritīs izcirst mežus aizsargjoslas teritorijā. Uz visiem sanāksmes dalībnieku jautājumiem tika sniegtas atbildes, kas ir apkopotas sanāksmes protokolā.
2. Sabiedrības attieksme tika noskaidrota arī aptaujājot plānotās darbības teritoriju iedzīvotājus. Ziņojumā 140.-48.lpp. sniegta pilnīga aptaujas rezultātu analīze. Attiecībā uz Kandavas novadu, jāatzīmē, ka no aptaujātajiem Kandavas novada iedzīvotāji vairākums respondentu neizjūt līnijas ietekmi uz savu dzīvi, bet tie respondenti, kuru atbildēja , ka izjūt, norādīja, ka pie tā ir jau pieraduši. Savukārt uz jautājumu, vai ir nepieciešama elektropārvades līnijas rekonstrukcija, biežāk respondenti atbildēja ar „Ir nepieciešama” vai „ Nezinu” Līdzīgi respondenti atbildēja arī uz jautājumu, vai atvalsta līnijas rekonstrukciju posmā Dundaga – Tume.
Abos alternatīvajos posmos pēc Kandavas situācijas vērojams, ka negatīvo viedokļu ir vairāk. Kā svarīgākos argumentus, kāpēc aptaujātie iedzīvotāji iebilst elektrolīnijas „ Kurzemes loks” rekonstrukcijai posmā Dundaga – Tume kopumā, tika minēti šādi:
nejūt personīgu vajadzību (3 reizes);
trūkst informācijas, lai vērtētu projektu, tostarp atbalstītu (minēts 2 reizes);
izjūt elektromagnētiskā starojuma ietekmi, traucēta televīzija/interneta signālu uztveršana (minēts 2 reizes);
neredz jēgu, jo tuvumā nav lielu ražotņu un uzņēmumu, kam tas būtu vajadzīgs, lauku situācija tāpat neuzlabosies (minēts 2 reizes);
u.c. (minēti 1 reizi).
3.Elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika laika posmā no 2011.gada 1. līdz 31.martam. Paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu bija publicēts laikrakstā „Kandavas Novada Vēstnesis”. Blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem tika nosūtīti individuālie paziņojumi. Kandavas novada domē sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 2011.gada 9.martā plkst.14:30. Saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskās apspriedes protokolu Kandavas novada pašvaldībā sanāksmē piedalījās 19 interesenti.
Ziņojuma 19.pielikumā norādīts, ka sanāksmju laikā tika uzdoti jautājumi, uz kuriem atbildes tika sniegtas sanāksmes laikā, kā arī tika sagatavoti papildinājumi ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā.
4.Ierosinātājs, izvērtējis sabiedrības iesniegtos priekšlikumus un sabiedriskās apspriešanas rezultātus, precizēja Ziņojumu, ietverot tajā pārskatus par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem un norādot, kā iesniegtie priekšlikumi ir ņemti vērā.
Saskaņā ar likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23.pantu attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija nosūta pieņemto lēmumu ierosinātājam un kompetentajai institūcijai.
Attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to ievieto savā mājaslapā internetā (ja tāda ir) un piecu darbdienu laikā nosūta publicēšanai vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:
1) lēmuma saturu;
2) lēmuma pamatojumu un informāciju par sabiedriskās apspriešanas procesu;
3) pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;
Attiecīgā valsts institūcija, pašvaldība vai cita likumā noteiktā institūcija informē ikvienu valsti, ar kuru notikušas konsultācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, un nosūta tai šā panta otrajā daļā minēto informāciju.
Finanšu, plānošanas un novada attīstības komitejas sēdē 19.01.2012. piedalījās AS „Latvijas elektriskie tīkli” valdes loceklis Jānis Kirkovalds, projekta vadītājs Edgars Pumpurs un vides konsultante Māra Kalniņa.
J.Kirkovalds informē klātesošos par Kurzemes loka izbūves nepieciešamību, jo 2005.gada spēcīgās vētras ietekmē daļa Kurzemes klientu palika bez elektrības ilgāku laiku. Attīstot Kurzemes loka projektu, tiks uzlaboti esošie savienojumi no Rīgas uz Brocēniem, Liepāju, Ventspili, Dundagu, Tumi.
Projekts sadalīts 3 posmos: 1.posms Rīga – Grobiņa - Ventspils- Dundaga, 2.posms Dundaga- Tume, 3.posms Tume- Rīga. Lai realizētu šo apjomīgo elektropārvades tīklu rekonstrukciju, finanšu piesaistīšanai projekts tiks iesniegts Eiropas Savienībā.
Jautājumi par iespējamiem īpašumu apgrūtinājumiem tiks risināti tehniskā projekta izstrādes gaitā ar katru zemes īpašnieku individuāli.
Pamatojoties uz augstāk minēto, noslēguma ziņojumu un kompetentās institūcijas atzinumu par noslēguma ziņojumu vispusīgu izvērtējumu, kā arī ņemot vērā ieinteresēto institūciju, pašvaldību un sabiedrības viedokli, likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 14.punktu, likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22.pnata otro daļu un 23.pantu, Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.200 „Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība” 2. - 6.punktu,
Dome[..]
NOLEMJ:
1. Akceptēt akciju sabiedrības „Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, adrese Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā, LV-1230, paredzēto darbību – elektropārvades tīklu savienojuma „Kurzemes loks” 2.posma rekonstrukcijas 1. un 2.alternatīvu, nosakot, ka akciju sabiedrības „Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949 var izvēlēties, kuru no divām alternatīvām realizēt.
2. Uzdot Kandavas novada domes kancelejai triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas lēmumu ievietot internetā mājaslapā www.kandava.lv un piecu darbdienu laikā nosūtīt publicēšanai laikrakstā „Kandavas Novada Vēstnesis” .
3. Uzdot Kandavas novada domes Kancelejai desmit darbdienu laikā pēc šī lēmuma pieņemšanas nosūtīt likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23.panta otrajā daļā minēto informāciju par pieņemto lēmumu Dundagas novada domei, Talsu novada domei un Tukuma novada domei.
[..]
Šo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Ar lēmuma saturu, lēmuma pamatojumu un informāciju par sabiedriskās apspriešanas procesu un pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi var iepazīties Kandavas novada domes kancelejā Dārza ielā 6, Kandavā.
