Svarīgāko Latvijas ģenealoģisko dokumentu publicēšana internetā ir rosinājusi interesi par dzimtu vēstures pētīšanu. Tagad ne tikai arhīvisti un ģenealoģijas speciālisti, bet katrs interesents var mēģināt noskaidrot savus senčus līdz pat 17. gadsimtam. Dzimtas vēsture nenozīmē tikai visiem pazīstamo dzimtas koku. Tas ir tikai dzimtas vēstures shematisks attēls, ko nav iespējams sastādīt bez plašas, no personām un dokumentiem rūpīgi un neatlaidīgi vāktas informācijas. Ar ko sākt izpēti, kā to turpināt un pabeigt?
Kāpēc pēta dzimtas? Jebkuras saprātīgas darbības pamatā ir motivācija jeb atbilde uz jautājumu, kāpēc vai kādā nolūkā darbība tiek veikta. Dzimtas vēstures pētīšana nav tikai brīvā laika pavadīšanas veids, kaut gan nevar noliegt, ka tā var kļūt par aizraujošu hobiju, kad katrs atrastais sencis pētniekam sniedz ne mazāku gandarījumu kā stundām ilgi gaidīta forele makšķerniekam. Dzimtas vēstures izpēte veido cilvēka identitāti jeb piederības noteiktai kopai vai vietai apziņu. Emocionāli tuvi var kļūt vienīgi pazīstami cilvēki, šajā gadījumā – senči, par kuriem ir ievākta maksimāla informācija vai vismaz pierādīta radniecība. Pētījumu gaitā daudz tuvākas kļūst arī senču dzīves un darba vietas; dzimtas un dzimtenes jēdzieni no abstraktiem un tāliem kļūst par konkrētiem un tuviem.
Dzimtas izpētei ir arī praktiska nozīme. Nereti atklājas, ka senčiem piederējuši pēcnācējam nezināmi īpašumi, uz kuriem viņam ir tiesības pretendēt. Mēdz atklāties nepatīkamākas, bet tikpat svarīgas lietas: iedzimtas slimības un tendence uz augstu zīdaiņu mirstību vai neilgu mūžu, kam pēcnācējiem jāpievērš uzmanība, rūpējoties par savu veselību vai plānojot ģimeni. Neapšaubāmi, dzimtas izpēte papildina pētītāja svešvalodu un vēstures zināšanas, veido jaunas prasmes ģenaloģijā un seno rakstu lasīšanā jeb paleogrāfijā.
Sākotnējie dati. Līdzīgi kā molekulu veido atomi, dzimtas vēsturi veido vienība “vecāki – bērns”. Katrai dzimtai šīs vienības var veidot visdažādākās kombinācijas, kas grafiski tiek attēlotas kā dzimtas koks. Lai šīs vienības varētu savstarpēji savienot, nepieciešams uzzināt katra dzimtas locekļa dzīves datus (dzimšanas, lauļību un miršanas laiku), dzīves vietu un vecākus. Šie ir sākotnējie dati, bez kuriem izpētes turpināšana nav iespējama.
Datu ievākšana sākas paša ģimenē, iztaujājot vecākos ģimenes locekļus un izpētot ģimenē glabātos dokumentus. Bieži vien par dzīves datu avotu kļūst dzimtas locekļu kapa pieminekļi. Sākotnējos datus iespējams iegūt arī pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās vai LR Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvā Rīgā, A. Čaka ielā 38a. Šinī arhīvā, kur glabājas Latvijas civilstāvokļa aktu dokumenti kopš 1905. gada, informāciju par personu pēc pieprasījuma sameklēs arhīva darbinieki. Maksa par šo pakalpojumu ir 2 Ls par vienu dzimšanas, laulību vai miršanas ierakstu.
Dzimtas pētnieku izmantotajā interneta krātuvē “Raduraksti” lielākā daļa dokumetu tapušī laikā līdz 1905. gadam, tāpēc ir svarīgi izpētīt senču līniju līdz šim laikam. Vērtīgi 20. gadsimta ģenealoģisko datu avoti ir tautas skaitīšanas materiāli, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā Rīgā, Slokas ielā 16, Valsts Statistikas pārvaldes fondā (Nr. 1308). Visizsmeļošākie ir 1935. un 1940. gada tautas skaitīšanu dokumenti, kas komplektēti pēc apdzīvotajām vietām (apriņķi – pagasti (pilsētas) - mājas), un satur ziņas par ģimeņu sastāvu, kā arī to locekļu dzīves datus. Dokumentu izpēti arhīva lasītavā bez maksas var veikt jebkurš interesents, iepriekš saņemot arhīva direktora atļauju. Trīs dienu laikā pēc pasūtīšanas dokumenti tiek nogādāti lasītavā.
Arhīvs internetā “Raduraksti”. Pirms pieciem gadiem Latvijas Valsts vēstures arhīvs sāka ģenealoģisko dokumentu digitalizēšanas projektu “Raduraksti”. Tā rezultātā interneta vietnē www.lvva-raduraksti.lv skenētā veidā ir pieejama lielākā daļa Latvijas ģenealoģisko dokumentu, kas tapuši laikā no 17. gadsimta līdz 1905. gadam. Vietne regulāri tiek papildināta ar jauniem digitalizētiem dokumentiem.
Vietne “Raduraksti” pēc reģistrēšanās un paroles saņemšanas ir pieejama visiem interesentiem. Sākot darbu jārēķinās, ka dokumenti līdz 1890. gadam lielākoties rakstīti vācu valodā un gotiskajā rokrakstā, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet savstarpēji savienotu svītriņu un cilpiņu rindas. Tomēr no gotiskā rokraksta vācu valodas pratējiem nav jābaidās, jo interneta vietnē atrodama arī gotiskā rokraksta rakstu zīmju tabula, turklāt ģenealoģiskajos dokumentos vairums vārdu un frāžu atkārtojas. Pēc 1890. gada tapušie Kurzemes un Vidzemes dokumenti, kā arī Latgales dokumeti kopš 1835. gada rakstītie rakstīti krievu valodā. Tās rakstība īpaši neatšķiras no mūsdienās lietotās rakstības un valodas. Jāatceras, ka uzvārdi Kurzemes zemniekiem tika doti 1834. gadā, bet Vidzemes zemniekiem – 1826. gadā. Līdz šim laikam uzvārdu vietā tika lietots māju nosaukums. Latgales zemniekiem uzvārdi kā dzimtu vārdi figurē jau kopš 16. gadsimta. Vēl jāņem vērā, ka līdz 1917. gadam Krievijas impērijā tika lietots gregoriāniskais kalendārs jeb “vecais stils”, tādēļ, pārrēķinot datumus “jaunajā stilā”, “vecā stila” datumam jāpieskaita 14 dienas.
Dokumenti “Radurakstos” iedalīti trijās lielās grupās: kristīgo konfesiju un jūdaistu baznīcas grāmatas, dvēseļu revīzijas un 1897. gada Viskrievijas tautas skaitīšanas materiāli.
Baznīcu grāmatas pārsvarā ir hronoloģiski sakārtoti dzimušo, laulāto un mirušo reģistri; retāk sastopami iesvētīto un dievgaldnieku reģistri, kā arī draudzes locekļu saraksti, kas tapuši laikā no 17. gadsimta vidus līdz 1905. gadam. Ja ir zināma senču reliģiskā piederība un dzīves vieta, tālāk jādodas uz atsevišķu konfesiju vietnēm, kur reģistri sakārtoti pēc draudzēm. Dzimšanas ierakstos minēti dzimšanas laiks un vieta, kristību laiks un vieta, vecāki un to nodarbošanās, kūmas (luterāņiem) un krustvecāki (katoļiem), to nodarbošanās. Nākamais solis dzimtas izpētē senākā pagātnē ir vecāku dzimšanas laika noskaidrošana. Personas vecums un dzimšanas vieta parādās laulību ierakstos, kur minēti arī jaunlaulāto vecāki un to nodarbošanās. Vecums tiek minēts arī miršanas reģistros kopā ar miršanas laiku un vietu, apbedīšanas vietu un nāves cēloni. Bērnībā mirušiem parasti minēti vecāki.
Milzīga veiksme ir senču ģimenes atrašana pa pagastiem un pilsētām sakārtotajās 1897. gada Viskrievijas tautas skaitīšanas lapās. Tajās uzskaitīta visa ģimene, minot radniecības saites ar ģimenes galvu, vecumu, ticību, dzimšanas vietu, nodarbošanos, lasītprasmi. Parasti šajos dokumentos izdodas atrast senčus trijās paaudzēs, un viņu vecums kalpo kā tālāks pavediens meklējumiem attiecīgā gada dzimšanas reģistros. Diemžēl Kurzemei tautas skaitīšanas dokumenti saglabājušies visai fragmentāri.
Izsmeļošas ziņas par visu ģimeni sniedz arī dvēseļu revīziju materiāli. Šīs revīzijas tika veiktas laikā no 1795. līdz 1858. gadam ar mērķi reģistrēt personīgo nodokļu maksātājus. Revīziju dokumenti “Radurakstos” sakārtoti pēc pilsētām, miestiem un muižām, sīkāk – pēc namiem un zemnieku mājām. Tajos sniegts ģimenes locekļu uzskaitījums, ziņas par to vecumu un nodarbošanos, dzīvesvietas maiņu. Arī dvēseļu revīzijās minēto personu vecumu iespējams izmantot, meklējot dzimšanas ierakstus baznīcu grāmatās, tomēr jāņem vērā, ka revizori vecumu pierakstīja pēc pašu zemnieku teiktā. Tā kā zemniekiem dzimšanas dokumentu senatnē visbiežāk nebija, pēc atmiņas sniegtais vecums var par 1 – 3 gadiem atšķirties no baznīcu grāmatās fiksētā.
Ja laiks un pacietība atļauj izstrādāt pilnīgu dzimtas vēsturi, ieteicams izskatīt pilnīgi visas attiecīgās draudzes saglabājušās baznīcas grāmatas. Tādējādi iespējams iegūt ne tikai ziņas par tiešās līnijas (vecāki – bērni – bērnubērni, u.t.t.) senčiem, bet arī par sānu jeb brāļu un māsu līnijām, agrīnā bērnībā mirušiem bērniem, dzīvesvietas maiņu. Līdz 1866. gadam zemnieku dzīvesvietas maiņa ārpus pagasta robezām gan bija stingri ierobežota, tāpēc līdz minētajam laikam zemnieki dzīvoja viena pagasta vai vismaz draudzes robežās.
Papildus informācijas vākšana. Ģenealoģiskajos pētījumos kā pilnvērtīga un ticama informācija par kādu personu tradicionāli tiek uzskatīti dzimšanas, laulību un miršanas dati. Tomēr aizrautīgiem un neatlaidīgiem dzimtu vēstures pētniekiem šie dati bieži vien ir tikai starta informācija, lai meklētu papildus ziņas par personas profesionālo, sabiedrisko un militāro darbību, veselības stāvokli, nekustamo īpašumu un uzņēmumiem. Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas milzīgs materiālu klāsts, kas padara iespējamu arī paplašinātas izpētes veikšanu. Kā informācijas bagātākie Latvijas Valsts vēstures arhīva fondi minami pagastu tiesas un valdes, pilsētu valdes, zemesgrāmatu nodaļas, pasu un mājas grāmatu kolekcijas, biedrību, skolu, slimnīcu, visdažādāko pārvalžu arhīvi, kas tapuši laikā no 13. gadsimta līdz 1945. gadam. Padomju represijās cietušo radinieki var personīgi iepazīties ar savu tuvinieku krimināllietām, kas glabājas Latvijas Valsts arhīvā Rīgā, Bezdelīgu ielā 1, bet padomju laika kolhozu un uzņēmumu dokumenti meklējami zonālajos arhīvos.
Dzimtas koka sastādīšana. Iegūto informāciju ērtības labad iesakāms izrakstīt uz lapiņām un komplektēt par katru personu atsevišķi. Šos komplektus visērtāk glabāt aploksnē, uz kuras uzrakstīts personas vārds un dzīves dati. Jāielāgo, ka informācija ticamību iegūst tikai gadījumā, ja ir minēts tās avots, respektīvi, arhīva lietas numurs, ģimenes arhīva dokumenta nosaukums, jebšu stāstītājs un stāstījuma uzklausīšanas laiks. Avota fiksāciju jeb atsauci jāpievieno katram izrakstam. Aploksnēs (lai tās būtu papīra aploksnes vai datora mapes) ir ērti glabāt arī vizuālos materiālus: fotogrāfijas, kartes, plānus, kā arī oriģināldokumentu kopijas.
No šādām aploksnēm, izliekot tās uz galda, iespējams veidot dzimtas vēstures grafiskās shēmas jeb dzimtas koka uzmetumu. Dzimtas koks ir ar līnijām savienotu taisnstūru vai ovālu sistēma, kur katrs no tiem apzīmē konkrētu personu, bet figūru novietojums norāda personu radniecību un pēctecību, sākot no vissenākā zināmā dzimtas locekļa līdz visjaunākajiem pēctečiem.
Pati sistēma ir ļoti individuāla, jo katrai dzimtai ir atšķirīgs piederīgo skaits, radniecības shēmas un apzinātās informācijas daudzums, tomēr pārskatāmības un skaidrības labad ieteicams ievērot dažus principus.
Katru paaudzi (laulātie, viņu brāļi, māsas, brālēni, utt.) jācenšas izkārtot vienā līmenī. Senāko paaudzi parasti novieto lapas apakšā.
Asinsradniecības saites norāda nepārtrauktas līnijas, kas savieno personas. Atkārtotu laulību dzīvesbiedrus un adoptētas personas ar laulāto vai audžuvecāku savieno raustīta līnija.
Vīriešu apzīmēšanai parasti izmanto taisnstūrus, sieviešu– ovālus. Šajās figūrās ieraksta personas vārdu, uzvārdu, dzīves datus, dzīvesvietu. Ja ir savākta informācija, ko nav iespējams ievietot ciltskokā (nostāsti, attēli, dokumenti vai to izraksti), visas personas ciltskokā numurē un veido pielikumu, kur ar attiecīgo numuru tiek pievienoti informatīvie un vizuālie materiāli. Tādējādi dzimtas koks kļūst par dzimtas petījuma satura rādītāju, kā arī uzskatāmi ataino radniecību un pēctecību, kam būtu grūti izsekot dzimtas vēstures aprakstā.
Pārskatāmības uzlabošanas nolūkos tiešās līnijas piederīgos dzimtas kokā var iezīmēt atsevišķā krāsā. Tāpat var iezīmēt dzimtas locekļus, kuri nav atstājuši pēcnācējus, ar iedzimtām slimībām vai agrā bērnībā mirušos.
Ja ir ievākta informācija par ļoti daudzām personām, dzimtas koku var dalīt uz atsevišķām lapām gan horizontāli (pa paaudzēm), gan vertikāli (tiek atdalīti atsevišķu paaudžu platākie sānzari). Kokus iespējams sastādīt arī atsevišķām vecāku vai vecvecāku līnijām.
Noteikti standarti dzimtas kokiem nepastāv. To noformējums atkarīgs no sastādītāja gaumes, kā arī nolūka, kādā dzimtas pētījums veikts. Tomēr pārskatāmības principu nav jāaizmirst, jo tas ir vienlīdz svarīgs gan pašam pētījuma veicējam, gan citiem izmantotājiem, tai skaitā nākamajām paaudzēm, kas, iespējams, vēlēsies dzimtas vēsturi papildināt.
Vācu valodā rakstītajās baznīcu grāmatās biežāk lietotie radniecības, sociālā stāvokļa, nodarbošanās un apdzīvotu vietu apzīmējumi. Skatīt šeit.
Nobeigumā vēlreiz atgādināšu, ka Kandavas novada dome un muzejs ir izsludinājuši dzimtas pētījumu konkursu Kandavas novada iedzīvotājiem. Dzimtas pētījumi ir jāiesniedz Kandavas novada muzejā līdz šī gada 1. oktobrim, bet uzvarētāju apbalvošana notiks Latvijas republikas proklamēšanas atceres svinību ietvaros pirms 18. novembra. Konsultācijas par dzimtas pētījumu izstrādāšanu interesenti var saņemt pie vēsturnieka Agra Dzeņa Kandavas novada muzejā Talsu ielā 11, tel. 63182064.
Agris Dzenis,
Kandavas novada muzeja vēsturnieks
